Aktualitātes

KP liek AS „Latvijas Gāze” mainīt parādu atgūšanas praksi

(11.10.2013.)

Konkurences padome (KP) ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru konstatē, ka AS „Latvijas Gāze” ir ļaunprātīgi izmantojusi savu monopolstāvokli, atsakot dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu jauniem lietotājiem, pirms tie nav nomaksājuši iepriekšējo lietotāju parādus. AS „Latvijas Gāze” piemērots tiesiskais pienākums pārtraukt pārkāpumu, kā arī naudas sods Ls 1 567 180 apmērā.

Lai arī AS „Latvijas Gāze” KP lēmumu var pārsūdzēt tiesā, tomēr konstatētais pārkāpums tai jebkurā gadījumā jāpārtrauc uzreiz pēc KP lēmuma saņemšanas.

Dabasgāzes lietotāji – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi –, kas cietuši no AS „Latvijas Gāze” ļaunprātīgās rīcības, var vērsties pie AS „Latvijas Gāze”, lūdzot atmaksāt nepamatoti veikto svešo parādu apmaksu. Ja AS „Latvijas Gāze” atsaka atlīdzināt zaudējumus, cietušie lietotāji var vērsties ar prasību tiesā.

Lietas izpētes laikā KP saņēma patērētāju un uzņēmumu iesniegumus par vairāk nekā 500 gadījumiem, kad AS „Latvijas Gāze” atteikusi slēgt līgumu par dabasgāzes piegādi ar jauniem lietotājiem, pirms tie nav nokārtojuši citu lietotāja parādsaistības. Analizējot iesniegumus, KP konstatēja šādus pārkāpumu gadījumu veidus:

  • apmaksa prasīta no jaunā telpu īpašnieka, bet parādu radījis iepriekšējais īpašnieks vai šī iepriekšējā īpašnieka īrnieks;
  • apmaksa prasīta no telpu īpašnieka, bet parādu radījis uzņēmums, kas šīs telpas nomā saimnieciskās darbības veikšanai;
  • apmaksa prasīta no jaunā telpu īrnieka, ja parādu radījis iepriekšējais (nevis esošais) īpašnieks vai šī iepriekšējā īpašnieka īrnieks;
  • apmaksa prasīta no uzņēmuma, kas nomā telpas saimnieciskās darbības veikšanai, bet parādu radījis telpu iepriekšējais īpašnieks vai cits uzņēmums, kas nomā telpas no iepriekšējā vai esošā īpašnieka.

Lēmumā KP skaidro, ka, neatgūstot parādus no tā lietotāja, kas šos parādus rada, AS „Latvijas Gāze” uz jauniem lietotājiem pārliek ne vien pašu parādu, bet arī parādu atgūšanas izmaksas. Tāpat šāda AS „Latvijas Gāze” rīcība palielina parādu apjomu, jo lietotāji, apzinoties, ka par parādiem atbildēs jaunais īpašnieks, nav motivēti maksāt par pakalpojumu. Savukārt pati AS „Latvijas Gāze” nav motivēta laicīgi veikt parādu piedziņu un neļaut parādam pieaugt. Šādi rīkoties AS „Latvijas Gāze” ļāvusi konkurences neesamība, jo jaunajiem lietotājiem nav iespējas izvēlēties citu dabasgāzes piegādātāju, kas šo pakalpojumu sniegtu bez svešu parādsaistību uzspiešanas.

Vienlaikus KP lēmumā norāda, ka pastāv izņēmuma gadījumi, kad AS „Latvijas Gāze” var pamatoti neslēgt līgumu ar jaunu lietotāju, pirms nav nomaksāts parāds, ko radījusi cita persona:

  • ja līgumu vēlas noslēgt jaunais pārvaldnieks, īrnieks vai nomnieks un esošajam īpašniekam ir parāds par dabasgāzes apgādi – šiem potenciālajiem lietotājiem ir viegli izvēlēties citas telpas, īpašnieks tiek motivēts nomaksāt parādu, jo citādi viņam ir grūti izīrēt telpas. Šis pats nosacījums ir spēkā, ja parādu radījis esošā īpašnieka iepriekšējais īrnieks.
  • līgums nav noslēgts ar telpu īpašnieku vai pārvaldnieku, jo īrnieks ir radījis parādu. Šādu kārtību paredz Dabasgāzes piegādes noteikumi, kur pateikts, ka īpašnieks ir atbildīgs par to, lai īrnieks līgumā noteiktajā termiņā veic maksājumus par patērēto dabasgāzi.
  • Lai nepieļautu, ka parādnieki ļaunprātīgi maina telpu īpašniekus, lai izvairītos no parādu nomaksas, KP neiebilst pret AS „Latvijas Gāze” praksi neslēgt līgumus par dabasgāzes piegādi ar tiem jaunajiem telpu īpašniekiem, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā ar jauno īpašnieku (piemēram, ir deklarēti vienā dzīvesvietā). Tāpat AS „Latvijas Gāze” var neslēgt līgumu ar uzņēmumu, kas sāk nomāt telpas, ja šis uzņēmums ir uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku ar parādu radījušo nomnieku (piemēram, šiem uzņēmumiem ir viens īpašnieks).

Ņemot vērā lielo dabasgāzes lietotāju skaitu, var pastāvēt arī citi izņēmuma gadījumi, tomēr arī turpmāk katrs atsevišķais gadījums jāvērtē pašai AS „Latvijas Gāze”, kam, esot dominējošā stāvoklī, ir pienākums savu tirgus varu neizmantot ļaunprātīgi.

Tabula - kā lietotājam noteikt, vai AS "Latvijas Gāze" rīcība bijusi likumīga

KP uzsver, ka tās lēmums nevar kalpot par iemeslu, lai AS „Latvijas Gāze” celtu tarifus. Šādu AS „Latvijas Gāze” rīcību neparedz spēkā esošā tarifu aprēķināšanas metodika, turklāt KP lietā aplūkotie gadījumi, kad parāds atgūts no jaunajiem īpašniekiem, skar nelielu daļu jeb aptuveni 5% no AS „Latvijas Gāze” parādu apjoma.

 

KP lēmums