Burti
A  A  A

AT: mātes kompānijas var būt atbildīgas par meitas kompāniju konkurences pārkāpumiem



17. maijā Augstākā tiesa pieņēma spriedumu, ar kuru Latvijas konkurences tiesībās tiek nostiprināts, ka mātes sabiedrības var būt solidāri atbildīgas par meitas uzņēmumu īstenotajiem konkurences tiesību pārkāpumiem. Tas nozīmē, ka arī turpmāk Konkurences padome (KP) konkurences tiesību pārkāpumu gadījumos būs tiesīga piemērot mātes kompānijām atbildību par meitas uzņēmumu pieļautajiem konkurences ierobežojumiem.

2014. gadā KP konstatēja, ka vairāki Moller grupā ietilpstošie komersanti vismaz piecu gadu garumā sistemātiski saskaņoja savu dalību iepirkumos. KP lēmumā konstatēja, ka šīs meitas sabiedrības savu darbību neveica neatkarīgo no to mātes kompānijām, tāpēc iestāde noteica solidāro atbildību vairākām mātes sabiedrībām – Moller Auto Baltic AS, Harald A.Moller AS un Heinz Wilke Autohandel Gmbh. KP lēmumā mātes kompānijām solidāro atbildību piemēroja, konstatējot 100 % to dalību meitas sabiedrībās.

Administratīvā apgabaltiesa, izskatot mātes sabiedrību pieteikumu par nepamatotu solidārās atbildības noteikšanu, šo pieteikumu apmierināja un KP lēmumu atcēla daļā. Spriedumā norādīts, ka Konkurences likums neparedz solidāru atbildību par konkurences tiesību pārkāpumu uzņēmumam, kas nav tiešais pārkāpējs. 

Augstākā tiesa, izskatot KP kasācijas sūdzību, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un atzina, ka spriedumā ietvertā analīze ir nepareiza un nepietiekama. Proti, Konkurences likuma subjekts ir tirgus dalībnieks, kas ir saimnieciskas jeb ekonomiskas darbības veicējs, neatkarīgi no šādas ekonomiskās vienības juridiskās formas. Tādējādi Konkurences likuma subjekts ir arī mātes sabiedrība. Izceļams, ka šādu novērtējumu apstiprina arī Eiropas Savienības Tiesa, kuras atziņas ir piemērojamas Latvijas tiesiskā regulējuma interpretācijā.

KP Izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička: “Augstākās tiesas spriedums kliedē jebkādas neskaidrības, vai mātes sabiedrība atbild par meitas sabiedrības veiktiem konkurences tiesību pārkāpumiem. Piebilstams, ka tas atbilst arī ilgstošai Eiropas Savienības konkurences tiesību piemērošanas izpratnei. Ceram, ka tiesas spriestais mudinās mātes sabiedrības Latvijā pārvērtēt esošo pārraudzības kārtību, lai nodrošinātu konkurences noteikumu ievērošanu visas uzņēmumu grupas ietvaros.”

Tāpat Augstākā tiesa par nepareizu atzinusi Administratīvās apgabaltiesas secinājumu par nepieciešamību KP pierādīt, ka mātes un meitas sabiedrības veido vienu tirgus dalībnieku, ja konstatējama mātes sabiedrības 100 % dalība.

Vienlaikus Augstākā tiesa arī izskaidrojusi, ka Konkurences likumā ietvertais regulējums ir pietiekams, tāpēc nesaskata pamatojumu, ka Latvijas tiesībās iztrūktu tiesiskais pamats atbildības piemērošanai mātes sabiedrībai. Tādējādi nav pamata arī apgalvot, ka esošais konkurences tiesību regulējums būtu pretrunā ar Satversmi.