Burti
A  A  A

Eiropas Savienības konkurences iestāžu vadītāji Briselē spriež par konkurences uzraudzības efektivizēšanu un konkurences iestāžu neatkarību



26. un 27.novembrī Briselē norisinājās Eiropas Konkurences tīkla (ECN) dalībvalstu konkurences uzraudzības iestāžu vadītāju ikgadējā sanāksme, kas šogad bija veltīta tādiem jautājumiem kā Eiropas valstu konkurences regulējumu saskaņošana, konkurences tiesību piemērošanas aktualitātes, konkurences iestāžu neatkarība un resursu pietiekamība, konkurences politikas un uzraudzības attīstības perspektīvas.

 

Saistībā ar nacionālo konkurences uzraudzības iestāžu izmeklēšanas tiesībām un lēmumu pieņemšanas tiesībām tika apspriestas un apstiprinātas trīs ECN rekomendācijas – par saistību uzņemšanās (rakstveida apņemšanās) procedūru, par tiesībām iegūt elektroniskos pierādījumus, ietverot izmeklēšanas līdzekļu izmantošanu, kā arī par  tiesībām piemērot strukturālus tiesiskos pienākumus, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu. Rekomendācijas drīzumā  tiks publicētas ECN interneta vietnē un konkurences uzraudzības iestāžu, t.sk. Konkurences padomes, mājas lapās.

 

Tā, Rekomendācija par rakstveida apņemšanās jeb saistību uzņemšanās procedūru sniedz šā instrumenta piemērošanas pamatprincipus, piemēram, norādot, ka to nevajadzētu attiecināt uz sevišķi smagiem konkurences pārkāpumiem, ja jāizvairās no situācijas, kad uzņemto saistību izpilde ir atkarīga no trešajām personām, kā arī ir nepieciešams, lai normatīvais regulējums paredzētu iespēju piemērot sankcijas par uzņemto saistību nepildīšanu.

 

Rekomendācija par tiesībām iegūt elektroniskos pierādījumus, ietverot izmeklēšanas līdzekļu izmantošanu, sniedz elektroniska pierādījuma definīciju, akcentē nepieciešamību nodrošināt konkurences iestādēm pierādīšanas līdzekļu ieguvi neatkarīgi no konkrētā datu nesēja veida, kā arī uzsver pienākumu personām inspekcijas laikā sadarboties ar konkurences iestādi.

 

Rekomendācija par tiesībām piemērot strukturālus tiesiskos pienākumus norāda uz iespēju piemērot strukturālos tiesiskos pienākumus, pieaicinot arī neatkarīgus ekspertus, kā arī uz nepieciešamību piemērot sankcijas par strukturālo tiesisko pienākumu nepildīšanu.

 

Sanāksmes laikā nacionālo konkurences iestāžu vadītāji, runājot par problemātiskākajiem tirgus sektoriem, vienojās turpmāk lielāku uzmanību pievērst tirdzniecības tiešsaistes (on-line), finansu, mazumtirdzniecības, enerģētikas un farmācijas tirgiem, kā arī publiskajiem iepirkumiem. Jānorāda, ka visi šie sektori jau ilgāku laiku ir arī Konkurences padomes redzeslokā. Savukārt attiecībā uz apvienošanās kontroles regulējuma pilnveidošanu ES līmenī pašlaik tiek izvērtēti publiskās konsultācijas laikā saņemtie viedokļi un meklēti kritēriji, lai apvienošanās kontrole tiktu vienkāršota, mazinot pieprasāmās informācijas apjomu un tādējādi neradot lieku slogu uzņēmējdarbībai neproblemātisku apvienošanos gadījumā. Šie apsvērumi jau ir ņemti vērā arī Konkurences padomes izstrādātajā apvienošanās regulējuma modernizācijas paketē, kas reizē ar pārējiem Konkurences likuma grozījumiem ir iesniegti apspriešanai starpministriju līmenī.

 

Sanāksmes otrajā dienā viens no galvenajiem darba kārtības jautājumiem bija diskusija par konkurences institūciju neatkarības, atbilstoša finansējuma un profesionāla personāla nepieciešamību kā galvenajiem faktoriem, kas nosaka konkurences iestāžu darba efektivitāti, un šo diskusiju vadīja Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama. To, ka šie jautājumi ir svarīgi ne tikai Latvijas mērogā, liecināja lielais diskusijas dalībnieku skaits, kur bija pārstāvēti ne tikai nacionālo konkurences iestāžu vadītāji, bet arī atsevišķu dalībvalstu ministriju kā konkurences iestāžu sadarbības partneru vai pārraugu pārstāvji. Galvenā doma, kas izskanēja diskusijā, -- konkurences iestāžu pilnīga neatkarība no izpildvaras, no biznesa vides, uzticamība, reputācija, darbības neitralitāte un efektivitāte ir tie faktori, kas vienlaikus veido uzticību investīciju klimatam valstī un līdz ar to nodrošina ekonomikas izaugsmi. Lai gan ES dalībvalstīs atkarībā no tradīcijām un politiskās kultūras  būtiski atšķiras politiķu attieksme vai, drīzāk, vēlme ietekmēt konkurences vidi un konkurences iestāžu darbu, tomēr konkurences uzraugiem ir jāspēj vērsties pret tirgus deformācijām, neatkarīgi no tā, vai tās izraisa tirgus dalībnieki, vai publiskas personas ar saviem normatīvajiem aktiem vai rīcību. Šai sakarā jānorāda, ka Konkurences padome ir izstrādājusi koncepciju iestādes pilnīgas neatkarības statusa iegūšanai, ko akceptējusi Ekonomikas ministrija kā pārraugošā institūcija, un pašlaik tiek gatavoti grozījumu priekšlikumi.  

 

Citi sanāksmē diskutētie jautājumi aptvēra konkurences tiesību piemērošanas nākotni ES, konkurences iestāžu izmeklēšanas tiesību konverģenci, iecietības programmas piemērošanas aspektus un zaudējumu atlīdzību.