Burti
A  A  A

Konkurences aizsardzība Latvijā: 2016. gads skaitļos un faktos



Konkurences padome (KP) ir apkopojusi 2016. gada iestādes darbības rezultātus un būtiskākos secinājumus par konkurenci un konkurences aizsardzību Latvijā. Kopumā KP pērn pieņēma sešus lēmumus, kuros 16 uzņēmumiem piemēroti naudas sodi 1 657 196,70 eiro apmērā. Piecos gadījumos konstatēti konkurences tiesību pārkāpumi, savukārt vienā gadījumā netika ievērotas KP amatpersonu likumīgās prasības.

Valsts budžetā 2016. gadā ieskaitīti KP iepriekš piemērotie naudas sodi 4 867 133,87 eiro apmērā. Sodus uzņēmumi nomaksā, kad noslēdzas tiesvedība par KP lēmumu, ja tas ir bijis pārsūdzēts, vai iestāde ar pārkāpēju noslēdz administratīvo līgumu.


Karteļu shēmas publiskajos iepirkumos – joprojām biežāk izplatītais pārkāpums

Pērn KP pieņēma piecus lēmumus par smagāko konkurences tiesību pārkāpumu – aizliegtām vienošanām. Trīs gadījumos iestāde konstatēja karteļa vienošanās publiskajos iepirkumos un kopumā 12 uzņēmumiem piemēroja naudas sodus 294 833,45 eiro apmērā. Divas vienošanās bija īstenotas kopumā 34 būvniecības iepirkumu procedūrās, savukārt viena – četros dažādos medicīnas iekārtu iepirkumos. Divos gadījumos KP lēma par lietas izpētes izbeigšanu, jo iegūto pierādījumu apjoms nebija pietiekams, lai konstatētu pārkāpumus.

Izmantojot KP Konkurences likumā noteiktās tiesības prioritizēt savu darbību, sešos līdzīgos, tikai mazāka mēroga vai nozīmes iespējamu aizliegtu vienošanos gadījumos KP izteica brīdinājumus 21 personai, neierosinot formālu lietas izpēti.

KP pērn turpināja apmācīt  iepirkumu organizētājus, kā atpazīt aizliegtu vienošanos pazīmes. Pēc saņemtajiem iepirkumu rīkotāju iesniegumiem KP uzsāka sešas lietas par iespējamām aizliegtām vienošanām.


Uzticamības atjaunošana – iespēja karteļu dalībniekiem laboties un piedalīties iepirkumos

Uzņēmumiem, kurus KP sodījusi par dalību aizliegtā vienošanā, tiek piemērots naudas sods un liegums gadu piedalīties publiskajos iepirkumos. Tomēr kopš pērnā gada tiem dota iespēja atjaunot uzticamību un piedalīties iepirkumos. Proti, ja uzņēmums atzīst savu vainu, kā arī izpilda virkni prasību, tostarp izglīto savus darbiniekus par konkurences tiesību ievērošanu un veic darbības, lai līdzīgs pārkāpums netiktu pieļauts nākotnē, tad sodītais uzņēmums var saņemt KP pozitīvu atzinumu, lai pretendētu uz dalību iepirkumos.

Pērn KP izvērtēja astoņu uzņēmumu veiktos pasākumus uzticamības atjaunošanai.


Dominējošo uzņēmumu ļaunprātīga tirgus varas izmantošana

2016. gadā KP pieņēma divus lēmumus par triju uzņēmumu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kopumā piemērojot naudas sodus 1 349 187,90 eiro apmērā.

Arī dominējošo uzņēmumu iespējamas ļaunprātīgas rīcības gadījumos iestāde var neierosināt pārkāpuma lietu un mazākus pārkāpumus novērst pārrunu procedūras ceļā. Tādā veidā KP pērn novērsa četras dominējošo uzņēmumu ļaunprātīgas tirgus varas izpausmes, kā arī vienā gadījumā atrisināja iespējamu Reklāmas likuma pārkāpumu.


Uzņēmumu apvienošanās un sadarbības vienošanās 2016. gadā

Pērn KP izvērtēja 12 uzņēmumu apvienošanās, no kurām visas tika atļautas, jo konkurencei netika nodarīts kaitējums. Tāpat KP izvērtēja un atļāva divas uzņēmumu paziņotās vienošanās, kas uzņēmējiem ļāva efektivizēt savu darbību un stiprināt konkurētspēju.

Līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika pilnveidota apvienošanās uzraudzība. Proti, tika mainīti lielo apvienošanās darījumu paziņošanas kritēriji, atsakoties no tirgus daļas kritērija, kā arī ieviesta valsts nodeva par apvienošanās izvērtēšanu. Tā pērn apvienošanās dalībnieki valsts budžetā iemaksāja 44 000 eiro.

Lai uzņēmumiem, kas plāno īstenot apvienošanās darījumu, atvieglotu apvienošanās ziņojumu sagatavošanu, KP sniedz iespēju ar iestādi konsultēties pirms ziņojuma iesniegšanas. Tādā veidā KP 2016. gadā uzņēmumus pirms apvienošanās konsultēja 34 reizes.


Aizvien aktuālāka konkurences problēma – valsts un pašvaldību radīts kaitējums konkurencei

2016. gada nogalē KP īstenoja sabiedriskās domas pētījumu, kurā aptaujāja uzņēmumus, asociācijas, juridiskos birojus un pašvaldības. Kā divas izplatītākās Latvijas konkurences problēmas respondenti norādīja publisku personu – valsts un pašvaldību – radītos konkurences kropļojumus un iepirkumu karteļus.

Normatīvie akti, kas nepamatoti rada nevienlīdzīgus konkurences nosacījumus, vai diskriminācija un nepamatotu priekšrocību došana saviem uzņēmumiem, ir veidi, kā publiskas personas kropļo konkurenci un grauj investīcijām labvēlīgu vidi.

Pērn KP 28 gadījumos norādīja uz konkurences riskiem, ko var radīt normatīvais regulējums. Viens no šādiem konkurences riskiem 2016. gadā bija iecere suņu čipēšanu uzticēt veikt arī Pārtikas un veterinārā dienesta inspektoriem, tādā veidā ļaujot valstij iesaistīties tirgū, kur privātais sektors brīvi spēj nodrošināt pakalpojuma saņemšanu. Pēc KP izteiktajiem iebildumiem plānotie grozījumi netika pieņemti.

Lai mazinātu publisku personu radīto konkurences kropļojumu risku, kopš 2016. gada 1. janvāra tām nepieciešams konsultēties ar KP divos gadījumos – ja plānots dibināt savu kapitālsabiedrību vai notiek pārvērtēšana par līdzdalību kapitālsabiedrībā. Tādā veidā pērn KP sniegusi savu atzinumu septiņos gadījumos.


Normatīvā regulējuma izmaiņas un aktualitātes

2016. gada 15. jūnijā stājās spēkā grozījumi Konkurences likumā, kas būtiski modernizēja konkurences tiesību piemērošanu Latvijā. Ar grozījumiem tika paplašinātas gan uzņēmēju iespējas un tiesības, gan pilnveidotas KP pilnvaras un iespējas iestādei prioritizēt un savus resursus koncentrēt tieši uz smagāko pārkāpumu izmeklēšanu un novēršanu.

Lai stiprinātu KP iespējas efektīvāk vērsties pret publisko personu darbībām, kas kropļo konkurenci, diskriminējot un radot nepamatotas priekšrocības noteiktiem tirgus dalībniekiem, pērn tika uzsākts darbs pie jauniem grozījumiem Konkurences likumā, kas pašlaik atrodas saskaņošanas procesā.

Savukārt 2016. gada 1. janvārī stājās spēkā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums, kura mērķis ir līdzsvarot tirgotāju un piegādātāju varu. Pērn visa gada garumā KP aktīvi izglītoja uzņēmējus par likuma piemērošanu praksē, tādā veidā sniedzot gandrīz 400 uzziņas un skaidrojumus. Tāpat gada vidū KP veica pirmās likuma piemērošanas korekcijas, kas skāra nepārtikas preču atpakaļ atdošanu, savukārt pašlaik KP analizē informāciju par likuma piemērošanas pirmo gadu.


Tiesvedības

Pērn tika izbeigtas 12 tiesvedības par pārsūdzētiem KP lēmumiem, no tiem desmit gadījumos tika atstāts spēkā KP lēmums, t.sk. pēc administratīvo līgumu jeb izlīguma noslēgšanas ar uzņēmumu.

Starp būtiskākajiem tiesas spriedumiem minams Augstākās tiesas spriedums atstāt spēkā KP lēmumu sodīt AS “Latvijas Gāze” par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, jauniem klientiem liedzot noslēgt līgumu, pirms tie ir samaksājuši iepriekšējo lietotāju parādus. Par konkurences kropļojumu uzņēmums valsts budžetā pērn ieskaitīja 2,2 miljonus eiro.

Tāpat Augstākā tiesa atstāja spēkā KP lēmumu par VAS „Latvijas Pasts” dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Uzņēmumam par nepamatotu konkurences priekšrocību radīšanu savam meitasuzņēmumam SIA „Mailmaster” tika piemērots naudas sods 12 000 eiro apmērā.


Konkurences kultūras veicināšana – lai būtu mazāk pārkāpumu

Lai preventīvi novērstu konkurences tiesību pārkāpumus, KP aktīvi izglīto dažādas mērķa grupas – uzņēmējus, iepirkumu rīkotājus un studentus. Kopumā KP pērn teju 20 gadījumos rīkoja un piedalījās pasākumos, kuros tika informēts gan par iestādes darbību, gan par to, kā uzņēmumiem, savstarpēji sadarbojoties, neīstenot aizliegtas vienošanās un kā atpazīst iespējamus publisko iepirkumu pretendentu karteļus.

Lai vērstu uzmanību uz dažādu nozaru konkurences problēmām, gada nogalē KP rīkoja konferenci, kurā izklāstīja sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgus pētījumā secinātos problēmjautājumus un nozares profesionāļu vidū veicināja diskusiju to risināšanai. Tikmēr konkurences tiesību prakses izzināšanai un apmaiņai KP pērn rīkoja ikgadējo Juristu forumu.

Tāpat KP pērn četros nozaru pasākumos sniedza viedokli par konkurences attīstību dažādos tirgos.


Atzinība iestādes darbībai – Latvijā un starptautiski

Pērn Ministru kabinets KP piešķīra Atzinības rakstu “par iestādes rezultātiem konkurences tiesību pārkāpumu atklāšanā un brīvas konkurences veicināšanā”. 2016. gadā KP bija vienīgā valsts iestāde, kurai tika izteikta valdības atzinība.

KP turpināja gūt arī starptautisku atzinību. Tā, iestāde pērn otro gadu pēc kārtas tika iekļauta prestižajā Global Competition Review pasaules vadošo konkurences iestāžu reitingā. Izdevuma Latvijas pārskatā norādīts, ka Latvijas Konkurences padome, ņemot vērā tās ierobežotos finanšu līdzekļus un personālu, ir teicami veikusi uzticētos uzdevumus konkurences politikas ieviešanā. Iestāde raksturota kā viena no efektīvākajām (“head and shoulders above”) valsts pārvaldes institūcijām, un īpaši uzsvērta iestādes darbinieku profesionalitāte, elastība jautājumu risināšanā, atsaucība un operatīva sadarbība.

Savukārt pirmo reizi KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama tika iekļauta Global Competition Review veidotajā sarakstā Women in Antitrust 2016, tādējādi ierindojoties starp ievērojamākajām pasaules sievietēm, kas darbojas konkurences tiesību aizsardzības un piemērošanas jomā.