Burti
A  A  A

Konkurences aizsardzība Latvijā – fakti un secinājumi par 2015.gadu



Konkurences padome (KP) ir apkopojusi 2015.gada darba rezultātus un būtiskākos secinājumus par konkurenci un konkurences uzraudzību Latvijā.

Kopumā 2015.gadā KP konstatēja astoņus konkurences tiesību pārkāpumus, par kuriem 29 uzņēmumiem piemēroja naudas sodus 1 042 440 eiro apmērā. Savukārt valsts budžetā pērn ieskaitīti KP iepriekš piemērotie naudas sodi 1 052 030 eiro apmērā. Sodus uzņēmumi nomaksā, kad noslēdzas tiesvedība par KP lēmumu, ja tas ir bijis pārsūdzēts.


Visbiežāk konstatētais pārkāpums – karteļu shēmas publiskajos iepirkumos

Visas piecas no pērn KP konstatētajām aizliegtajām vienošanām bija karteļu shēmas starp iepirkumu pretendentiem – kopumā 26 uzņēmumiem. Vēl 23 uzņēmumiem KP izteica brīdinājumus par dalību 10 līdzīgos, tikai mazāka mēroga un nozīmes pārkāpumos. Attiecīgi cietēji no šiem pārkāpumiem bija valsts un pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības, kas rīkoja iepirkumus 15 dažādās nozarēs.

Būtiski, ka pēc KP rīkotajām apmācībām pērn dubultojies iesniegumu skaits, ko iestāde saņēma no iepirkumu rīkotājiem, kas saskatījuši karteļu pazīmes. Tas norāda, ka iepircēji ir kļuvuši zinošāki, atbildīgāki un spējīgāki aizsargāt valsts budžeta līdzekļus no karteļu radīta kaitējuma.

Vienlaikus KP savās izmeklēšanās bieži saskaras ar situācijām, kad pastāv aizdomas par korupciju, pasūtītājam vienojoties ar vēlamo uzvarētāju un pieaicinot citus pretendentus iesniegt fiktīvus piedāvājumus.


Aktuāla problēma – valsts un pašvaldību radīts kaitējums konkurencei

Normatīvie akti, kas nepamatoti rada nevienlīdzīgus konkurences nosacījumus, vai diskriminācija un nepamatotu priekšrocību došana saviem uzņēmumiem, ir veidi, kā valsts un pašvaldības kropļo konkurenci un grauj investīcijām labvēlīgu vidi.

Kopumā pērn KP 14 gadījumos norādīja uz konkurences riskiem, ko var radīt normatīvais regulējums. Parasti autori vai likumdevējs ņem vērā KP viedokli un riskus novērš. Tā, piemēram, Saeimā netika pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas diskriminētu privātos koncertu un citu izklaides pasākumu rīkotājus. Tomēr, tā kā KP atzinumam ir vien ieteikuma raksturs, konkurencei kaitējoši noteikumi var tikt pieņemti. Tā 2015.gadā tika pieņemti grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā, vēl vairāk samazinot privāto uzņēmumu iespējas strādāt un veicinot pašvaldības apsaimniekotāju monopolizāciju. Konkurences ierobežojumi radīti arī ar pašvaldību izdotajiem saistošajiem noteikumiem. Tā, piemēram, Rīgā pieņemti noteikumi, kas ievieš maksu par taksometru iebraukšanu Vecrīgā, paredzot, ka 300 eiro liela gada nodeva pārvadātājam jāmaksā neatkarīgi no mašīnu skaita, tā diskriminējot mazākos pārvadātājus. Vēl viens piemērs ir noteikumi, ka obligātās veselības pārbaudes pašvaldības uzņēmumu darbiniekiem jāveic tikai pašvaldībai piederošajos veselības centros.

Lai palīdzētu publiskām personām veidot konkurencei labvēlīgu vidi, KP pērn izstrādājusi īpašas vadlīnijas. Vienlaikus iestāde arī secina, ka vadlīnijas palīdz uzlabot zināšanas un izpratni, bet nenovērš ļaunprātīgu rīcību, un Latvijā ir nepieciešams konkurences regulējums, kas nepieļautu publisku personu izraisītus konkurences kropļojumus.  

Īpaši būtiska problēma ir konkurences priekšrocību došana valsts vai pašvaldību uzņēmumiem. Te spilgts piemērs ir Rīgas Brīvostas pārvalde, kas vairāk nekā septiņus gadus prettiesiski vērsās pret privātajiem velkoņu pakalpojumu sniedzējiem. Tikai pēc trim KP lēmumiem un tiesvedībām 2015.gadā pārvalde apņēmās novērst pārkāpumu un samaksāt naudas sodu 622 363,40 eiro apmērā. Šobrīd velkoņu flote izsoles ceļā nodota SIA “Strek”.


Uzņēmumu apvienošanos un sadarbības vienošanos tendences

Pērn KP izvērtēja 20 apvienošanās un vēl trīs paziņotas sadarbības vienošanās. Savukārt pēdējo divu gadu laikā izvērtēti 38 šādi darījumi 24 nozarēs, tā ietekmējot konkurences attīstību 3,8 miljardu eiro lielā tautsaimniecības segmentā.

Kopumā pēdējo divu gadu laikā visvairāk apvienošanos un atļautu vienošanos ir bijis starp nelielajiem degvielas mazumtirgotājiem, veidojot spēcīgāku konkurenci tirgus līderiem plašākā teritorijā.

Izvērtējot tendences un tirgus struktūru, KP paredz, ka arī šogad varētu turpināties konsolidācija degvielas tirgū, starp ražošanas uzņēmumiem, kam nepieciešams stiprināt eksportspēju, kā arī mazumtirdzniecības nozarē.


Tiesvedības par KP lēmumiem – valstij labvēlīgas

Pērn tika izbeigtas 16 tiesvedības par pārsūdzētiem KP lēmumiem. 15 gadījumos tiesa atstāja spēkā KP lemto, bet vienā gadījumā  tiesvedība tika izbeigta un KP lēmums stājās spēkā pēc administratīvā līguma jeb izlīguma noslēgšanas ar uzņēmumu.


Normatīvā regulējuma izmaiņas un aktualitātes

2015.gadā KP noslēdza darbu pie diviem apjomīgiem likumprojektiem – grozījumiem Konkurences likumā un Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NMPAL).

Grozījumi Konkurences likumā ir būtiski, lai KP varētu izmeklēt pārkāpumus atbilstoši OECD un ES labākajai praksei, lai uzņēmumiem būtu skaidri definētas atbildības robežas un iespējas saņemt zaudējumu atlīdzību, kā arī lai tie plašāk izmantotu iecietības programmu. Šobrīd likuma grozījumu virzība ir apstājusies, jo, neraugoties uz aktīvu līdzdarbību likumprojekta tapšanā un līdz šim paustu atbalstu, pret grozījumu pieņemšanu atkārtoti iebilst atsevišķas uzņēmēju organizācijas.

Savukārt NMPAL stājās spēkā 2016.gada 1.janvārī, un kopš pērnā gada decembra KP aktīvi konsultē mazumtirdzniecības uzņēmumus par tā piemērošanu.

Kopumā 2015.gadā KP ir izstrādājusi un nodevusi uzņēmumu rīcībā rekordlielu skaitu vadlīniju – kopumā sešas –, skaidrojot  dažādus konkurences tiesību piemērošanas jautājumus.


Starptautiska darbība un atzinība

Vērtējot Latvijas gatavību pievienoties OECD Konkurences komitejai, organizācija pērn izvērtēja Latvijas konkurences politiku un KP darbu, atzīstot to par profesionālu un efektīvu institūciju konkurences politikas ieviešanā un labākās starptautiskās prakses pārņemšanā, taču aicinot valsti stiprināt KP neatkarību un resursus.

Pirmo reizi KP iekļauta prestižajā Global Competition Review Rating Enforcement pasaules vadošo konkurences iestāžu reitingā. Par nozīmīgiem pēdējo gadu sasniegumiem konkurences pārkāpumu atklāšanā, konkurences kultūras veicināšanā un darba efektivitātes uzlabošanā iestāde saņēmusi augsto trīs zvaigžņu vērtējumu. Izvērtējot Latvijas Konkurences padomes rezultatīvos rādītājus, iestāde raksturota kā „iespējams, labākais konkurences uzraugs reģionā”.