Burti
A  A  A

KP: pasūtītāji publiskajos būvniecības iepirkumos nepietiekami kontrolē darbu veicējus



Konkurences padome (KP), noslēdzot tirgus uzraudzību, kurā analizēja būvkomersantu sadarbības formas publiskajos iepirkumos, secina, ka pretendentu pieteikumos sniegtā informācija par darbu veicējiem bieži ir drīzāk formāla, savukārt pasūtītāju kontrole pār darbu veicējiem – nepietiekama. Tādējādi ir apgrūtināta ne tikai būvniecības iepirkumu un to izpildes caurredzamība, bet arī radīti riski konkurences tiesību pārkāpumiem.

Pašlaik spēkā esošais publisko iepirkumu regulējums paredz, ka pretendents piedāvājumā var nenorādīt apakšuzņēmējus jeb pārējos darbu veicējus, ja tiem nododamais darbu apjoms ir mazāks par 20%. Analizējot uzraudzībā iegūtos datus, KP secina, ka šāds regulējums samazina iepirkumu caurspīdīgumu un tālāku būvniecības procesa kontroli, kā arī rada auglīgu vidi konkurences tiesību pārkāpumiem.

Izvērtējot gandrīz 50 būvniecības pakalpojumu iepirkumus un vairāk nekā 200 iesniegtos pretendentu piedāvājumus, KP novēroja vairākas būtiskas nozarei raksturīgās iezīmes. Tā, piemēram, vairums – 70% pretendentu un 78% uzvarētāju – jau sākotnēji piedāvājumos paziņoja par plānu piesaistīt apakšuzņēmējus, kas visbiežāk veic specifiskus darbus, piemēram, iekšējo un ārējo komunikāciju ierīkošanu vai elektrības darbus. Tajā pašā laikā faktiskā situācija atšķīrās no pieteiktajiem plāniem, proti, lielākā daļa jeb 78% uzvarētāju pēc uzvaras mainīja apakšuzņēmēju skaitu un/vai sastāvu.

KP konstatēja, ka visbiežāk darbu izpildes laikā tiek piesaistīts lielāks skaits apakšuzņēmēju, nekā tas norādīts piedāvājumā. Līdzīgu tendenci KP novēroja arī attiecībā uz apakšuzņēmējiem nododamo darbu apjomu – 40% gadījumu uzvarētājs mainīja darbu apjomu, lielākoties to palielinot.

Šādas izmaiņas KP skaidro ar vairākiem iemesliem. Daļa no tiem ir objektīvi, piemēram, uzvarētāja noslodze citos objektos vai resursu nepietiekamība. Tajā pašā laikā daudzos gadījumos KP novēroja formālu pretendentu pieeju publisko iepirkumu piedāvājumu veidošanā, jau sākotnēji apzinoties, ka pēc pasūtījuma izpildes uzsākšanas tie brīvi varēs mainīt apakšuzņēmējus, nereti izvēloties lētākas cenas un zemākas kvalitātes darbu izpildītājus.

Apkopojot uzraudzībā iegūtos datus, KP secina – pasūtītājs lielākoties nevar būt drošs, ka sākotnējais piedāvājums, kurš tika izraudzīts, tiks īstenots atbilstoši pieteiktajam plānam. Savukārt pasūtītāju kūtri izmantotās iespējas uzvarētājam pieprasīt informāciju par apakšuzņēmēju izmaiņām darbu izpildes laikā veicina aizliegtu vienošanos riskus.

Tāpat KP ieskatā riskus rada apakšuzņēmēju vertikālās ķēdes, kur katrs apakšuzņēmējs piesaista un slēdz līgumus ar paša izvēlētiem sadarbības partneriem, tādējādi samazinot darbu izpildes un kontroles caurredzamību gan pasūtītājam, gan ģenerāluzņēmējam. Tā vienlaikus ar iespējamiem konkurences tiesību pārkāpumiem ir radīta pateicīga vide arī pārkāpumiem citās jomās, kas saistītas ar, piemēram, nodokļu nomaksu vai darba algu izmaksu. Lai nodrošinātu efektīvu kontroli, KP uzskata, ka ir pamatoti pieprasīt ģenerāluzņēmējam atbilstoši tā atbildības apjomam patstāvīgi veikt darbu organizēšanu apakšuzņēmēju piesaistīšanā.

Lai būvdarbu izpildi padarītu pārredzamāku, kā arī mazinātu konkurences pārkāpumu riskus, KP ir ierosinājusi izmaiņas publisko iepirkumu normatīvajā regulējumā, pilnveidojot projekta izpildē izvēlēto apakšuzņēmēju piesaistes vai maiņas kontroli no pasūtītāja puses.