Burti
A  A  A

KP prioritāte 2017. gadā – konkurences neitralitātes veicināšana un iepirkumu karteļu izskaušana



Konkurences padome (KP), apkopojot aizvadītā gada rezultātus un notikumus konkurences attīstības jomā, ir izvirzījusi iestādes darbības prioritātes 2017. gadam. Starp tām būtiskākās minamas vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana gan privātajam sektoram, gan valstij un pašvaldībām, kā arī aktīva darbība Latvijas biežāk atklāto pārkāpumu – aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos – apkarošanā.

Nosakot 2017. gada prioritātes un uzdevumus, KP balstījās uz iestādes pērn rudenī īstenotās sabiedriskās domas pētījuma rezultātiem, iestādes redzējumu par aktuālajām norisēm nozarēs un tirgos Latvijā, kā arī uzkrātajām zināšanām par konkurences politikas stratēģisko virzību un tiesību piemērošanas jautājumiem Eiropas Savienībā un pasaulē.

Ņemot vērā aptaujas rezultātus, saņemtos iesniegumus un dažādos līmeņos veidotās diskusijas, KP kā prioritāti izvirza vēršanos pret publisku personu jeb valsts un pašvaldību radītajiem konkurences kropļojumiem. Pašlaik KP šādos gadījumos ir tiesības tikai sniegt rekomendējošus atzinumus. Lai varētu šādus kropļojumus novērst pēc iespējas efektīvi, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgas iespējas kā privātajam, tā publiskajam sektoram, ir izstrādāti Konkurences likuma grozījumi. 

KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama: “Kamēr Konkurences likums nevērsīsies pret vienu no lielākajām problēmām godīgai, vienlīdzīgai uzņēmējdarbībai Latvijā – valsts un pašvaldību radītajiem konkurences kropļojumiem un konkurences neitralitātes principa ignorēšanu –, tas būs gaužām nepilnīgs. Ļoti ceru, ka šie grozījumi, kuru saskaņošana ir novilcināta, šogad tomēr tiks pieņemti, un Konkurences padomei beidzot būs rīks, kas disciplinēs arī publiskas personas atturēties no nepamatotas uzņēmumu diskriminācijas un savējo atbalstīšanas.”

Tāpat KP kā absolūto prioritāti uzstāda smagāko konkurences tiesību pārkāpumu – aizliegtu vienošanos un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas – atklāšanu un novēršanu. Tā kā karteļi publiskajos iepirkumos ir biežāk atklātais konkurences pārkāpums, KP turpinās aktīvu darbību pie konkurences kultūras veicināšanas, tajā skaitā izglītojot gan uzņēmējus par to, kā sadarbības laikā neīstenot aizliegtas vienošanās, gan iepirkumu rīkotājus par to, kā iepirkumos atpazīt iespējamas pretendentu vienošanās.

Lai vispusīgi iepazītu un analizētu konkurences situāciju tirgos, KP prioritāri pētīs tādus sektorus kā enerģētika, digitālā ekonomika, farmācija, banku pakalpojumi, publiskie iepirkumi, kā arī mazumtirgotāju un pārtikas piegādātāju attiecības. Šie ir sektori, kuros ir saskatāmi šķēršļi efektīvai konkurences attīstībai vai nav pietiekami skaidra regulācijas un tirgus funkcionēšanas mijiedarbība, vai arī pēdējo gadu laikā bieži saņemtas sūdzības par konkurences tiesību iespējamiem pārkāpumiem.

Lai uzņēmējiem skaidrotu konkurences tiesību piemērošanu un padarītu iestādes praksi caurredzamu, 2017. gadā KP izstrādās jaunas vadlīnijas, kā arī precizēs virkni normatīvo aktu. Piemēram, lai vairotu izpratni par iecietības programmas sniegtajām iespējām karteļu pārkāpumos iesaistītajiem un tās piemērošanas procedūru, KP sagatavotas vadlīnijas par iecietības programmas ietvaros iesniegto ziņojumu izskatīšanas kārtību.

KP arī šogad uzņēmējus un to apvienības, kā arī ikvienu Latvijas iedzīvotāju aicina uz sadarbību, atbalstu un saziņu, lai pilnveidotu konkurences tiesības, efektivizētu iestādes darbību, kā arī skaidrotu konkurences tiesību piemērošanas jautājumus.