Burti
A  A  A

Latvijas uzņēmēji ir pasīvi, vērtējot konkurences situāciju savās nozarēs



Uzņēmēji pārsvarā ir pasīvi savas nozares konkurences problēmu atklāšanā, secina Konkurences padome (KP) pēc aprīlī un maijā veiktās uzņēmēju aptaujas. Savukārt tie, kas sniedza ieskatu nozarē, KP palīdzēja identificēt virkni konkurences problēmjautājumu, kuru izpētei iestāde jau ir pievērsusies vai drīzumā plāno pievērsties. 

Konkurences situācijas vērtējumu aptaujas ietvaros uzņēmēji ir snieguši par tādām nozarēm kā farmācija, būvizstrādājumu ražošana, izglītība, transports un pārvadājumi, pasta pakalpojumi, IT, atkritumu apsaimniekošana, publiskie iepirkumi, izdevējdarbība, pašvaldību iesaiste biznesā, tirdzniecība u.c.

Vairāk nekā puse jeb 53 % respondentu atzina, ka ir saskārušies ar konkurences ierobežojumiem no piegādātāju puses, kā biežāk sastopamo ierobežojumu minot nepamatotu atteikumu piegādāt preces. Tāpat piegādātāji centušies ietekmēt tālākpārdošanas cenu veidošanu. Atsevišķos gadījumos bija norāde uz saskaņotām darbībām, vairākiem piegādātājiem vienlaikus mainot piegādes cenas, kā arī signāls par iespējamu tālākpārdošanas cenu fiksēšanu.

Gandrīz puse jeb 45 % aptaujāto uzņēmēju norādīja, ka tieši konkurenti ir centušies apgrūtināt to uzņēmējdarbību. Kā galveno ierobežojumu uzņēmēji norādīja konkurentu cenu politikas izvēli, samazinot cenas tuvu vai pat zem pašizmaksas līmeņa. Uzņēmēji to saista ar lielajiem vai dominējošajiem tirgus dalībniekiem piemītošā ekonomiskā spēka demonstrēšanu, vienlaikus aicinot KP ierobežot dominējošo uzņēmumu tirgus varu un novērst mērķtiecīgu cenu dempingu. Šādu tendenci uzņēmēji novērojuši valsts iepirkumos, laikrakstu izdevējdarbībā, autopārvadājumos un apsardzes pakalpojumu nozarē.

Kā būtisku konkurences ierobežojumu 41 % no respondentiem atzīst valsts un pašvaldību darbības vai pieņemtos lēmumus. Piemēram, publisku iepirkumu nolikumos mērķtiecīgi tiek iestrādātas priekšrocības konkrētam tirgus dalībniekam, konkurences esamību vien imitējot. Tāpat uzņēmēji akcentējuši farmācijas nozari, kur konkurences attīstību kavē biznesa lielā regulācija. Pašvaldību kontekstā uzņēmēji izcēluši pašvaldību izdotos laikrakstus, kas reklāmas publicē ar lētām izmaksām vai bez maksas, graujot privāto biznesu.

42 % uzņēmēju atzina, ka savā nozarē saskata būtiskas barjeras jaunu uzņēmumu ienākšanai. To kavē nepieciešamās lielās investīcijas, licences un uzņēmumu akreditācijas, kā arī piekļuve cita veida resursiem, piemēram, infrastruktūrai un klientiem.

Vienlaikus uzņēmēji minējuši problēmas, kas saistītas ar citu normatīvo aktu neievērošanu, piemēram, nodokļu administrēšanu un kontrabandu. Nenoliedzami, šīs problēmas ir drauds veselīgai un godīgai konkurences videi, tomēr tās nav risināmas ar konkurences tiesību rīkiem.

KP pateicas visiem uzņēmējiem par sadarbību, piedaloties šajā aptaujā. Aptaujas ietvaros sniegtās respondentu atbildes KP ir vērtīgs izziņas avots, lai gūtu izpratni par konkurences ierobežojumu esamību uzņēmēju skatījumā, kā arī plānotu savu turpmāko darbību. KP atgādina, ka iestādes uzdevums ir ne vien pārkāpumu atklāšana, bet arī konkurencei labvēlīgas vides veicināšana, t.sk. informējot un aicinot atbildīgās institūcijas pilnveidot nozaru regulējumu.

Vienlaikus KP uzņēmējus aicina aktīvāk iesaistīties godīgas konkurences aizsardzībā un informēt par konkurences ierobežojumiem, nepilnībām un pārkāpumiem, izmantojot gan tiešās konsultācijas (elektroniski vai zvanot uz KP uzziņu tālruni – 67282865), gan anonīmās ziņošanas iespējas, ko piedāvā KP mājas lapa – http://kp.gov.lv/lv/tipoffs.

Aptauja šī gada aprīlī un maijā tika īstenota sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju. Tās mērķis bija apzināt konkurences ierobežojumus, kas apgrūtina sekmīgu uzņēmējdarbību. Atbildes tika saņemtas aptuveni no 40 respondentiem.  Turpmāk šāda veida aptauja tiek plānota ik gadu.