Burti
A  A  A

Noslēgusies Baltijas konkurences konference



9.-10.septembrī Viļņā notika XI ikgadējā Baltijas reģionālā konkurences konference, kuras mērķis ir dalīties pieredzē par norisēm konkurences institūciju darbībā pēdējā gada laikā un stiprināt savstarpējo sadarbību.

Konferencē piedalījās visu trīs Baltijas valstu konkurences institūciju vadītāji, Somijas, Zviedrijas, Polijas, Vācijas un Lielbritānijas konkurences iestāžu pārstāvji, kā arī starptautiski atzīti konkurences tiesību eksperti, tādi kā Londonas Karaliskās koledžas emeritētais profesors Ričards Višs (Richard Whish QC (Hon)) un OECD Konkurences nodaļas vadītājs Džons Deiviss (John Davies).

 Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama konferences dalībniekus iepazīstināja ar Latvijas šā brīža aktualitātēm un iestādes aktivitātēm konkurences uzraudzības jomā, daudzas no kurām ir notikušas pirmo reizi:

  • sagatavoti apjomīgi grozījumi Konkurences likumā, lai tā piemērošanu padarītu efektīvāku un ērtāku uzņēmējiem. Ar minētajiem grozījumiem paplašinātas uzņēmumu iespējas saņemt atbrīvojumu no soda, skaidrot savu viedokli Konkurences padomei un saņemt konkurences kropļojumu radīto zaudējumu atlīdzību. Tāpat būtiski tiks pilnveidota apvienošanās kontroles kārtība, stiprinātas Konkurences padomes iespējas nodrošināt, lai uzņēmumi nomaksā tiem uzliktos sodus un pilda piemērotos tiesiskos pienākumus, kā arī paredzēta iespēja Konkurences padomei savus resursus koncentrēt tieši smagāko pārkāpumu izmeklēšanai. Bez tam paredzēts arī nostiprināt iestādes funkcionālo un institucionālo neatkarību, lai Konkurences padome beidzot varētu vērsties ne tikai pret privātu, bet arī publisku personu radītiem konkurences ierobežojumiem.
  • pastiprināta uzmanība Konkurences padomes darbā tiek pievērsta karteļu apkarošanai. Lielākā daļa no 2013.gadā pabeigtām un 2014.gadā ierosinātām pārkāpumu lietām ir tieši aizliegtās vienošanās, galvenokārt publisko iepirkumu jomā. Tāpēc Konkurences padome turpina paplašināt savu sadarbības tīklu, veicot preventīvās aktivitātes, kas ietver citu iestāžu publiskajos iepirkumos iesaistīto darbinieku regulāru informēšanu un apmācības par karteļu pazīmēm un to atklāšanu, kā arī sadarboties ar citām valsts institūcijām, tādām kā Valsts policija, KNAB, IUB, Valsts kontrole, kuru rīcībā varētu būt nonākusi informācija par iespējamiem konkurences pārkāpumiem. Līdz ar to iestādē ir pieaudzis karteļu iesniegumu skaits.
  • Konkurences padome savā ikdienas darbā pārkāpumu izpētes procesu efektivizēšanai ir ieviesusi virkni jaunu instrumentu, tādus kā brīdinājums, solidārā atbildība par pārkāpuma izdarīšanu, izlīgums lietas izpētes gaitā, kā arī uzliktā soda nomaksas kontrolēšana pēc lēmuma stāšanās spēkā.

Konferences laikā tika aplūkoti arī tādi jautājumi kā ekonomiskās analīzes nozīme, vērtējot vertikālos līgumus, konkurence digitālajā ekonomikā, savstarpējie izaicinājumi starp konkurences tiesībām un publisko iepirkumu.

Baltijas reģionālo konkurences konferenci reizi trijos gados rotācijas kārtībā organizē kāda no Baltijas valstīm. Nākamgad to rīkos Latvijas Konkurences padome.