Burti
A  A  A

Saeima atbalsta grozījumus Konkurences likumā



Šodien, 12. maijā, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Konkurences likumā, kas būtiski modernizē konkurences tiesību aizsardzību Latvijā.

Konkurences likuma grozījumi paredz Konkurences padomei tiesības efektivizēt savu darbību, prioritāri izvērtējot gadījumus, turklāt pēc pašu iniciatīvas, kad nepieciešams rosināt oficiālas pārkāpuma lietas un kad konkurences ierobežojumi novēršami ar alternatīviem līdzekļiem. Līdz ar to iestāde savus resursus turpmāk varēs koncentrēt pirmām kārtām tieši uz smagāko, sabiedrībai nozīmīgāko konkurences pārkāpumu atklāšanu.

Līdz ar Konkurences likuma grozījumiem Konkurences padomei precizētas iespējas operatīvi veikt nepieteiktus apmeklējumus jeb inspekcijas. Turpmāk, ja inspekcijas laikā konkurences iestādes pārstāvji iegūs informāciju, ka pierādījumi par iespējamo pārkāpumu meklējami pie citām personām, iestāde neatliekamības kārtībā vērsīsies tiesā, kas divu stundu laikā izsniegs atļauju inspekcijas īstenošanai.

Tāpat Konkurences padome pārkāpumu izmeklēšanas laikā pēc tiesneša lēmuma vai ar datu subjekta piekrišanu turpmāk drīkstēs pieprasīt elektronisko sakaru komersantam atklāt un izsniegt saglabājamos datus. Pamatojoties uz tiesneša lēmumu, konkurences iestāde varēs pieprasīt kredītiestādei sniegt arī tās rīcībā esošās neizpaužamās ziņas. Minētās izmeklēšanas darbības veicinās pierādījumu iegūšanu.

Grozījumi paredz arī prezumpciju, ka karteļi radījuši kaitējumu un to rezultātā cena paaugstināta par 10%, ja vien netiks pierādīts pretējais. KP pauž cerību, ka šāda norma motivēs karteļu pārkāpumos cietušos vērsties tiesā pēc pārmaksas atgūšanas un tādējādi preventīvi mazinās karteļu izplatību.

Līdz ar izmaiņām paplašināts gadījumu skaits, kad likuma pārkāpējs var saņemt naudas soda samazinājumu un atbrīvojumu no lieguma gadu piedalīties publiskajos iepirkumos. To varēs darīt, piemēram, ja tirgus dalībnieks pirmais iesniedz pierādījumus par citu aizliegtu vienošanos īstenošanu.

Tāpat paredzētas izmaiņas attiecībā uz uzņēmumu apvienošanās kontroli. Lai atvieglotu prasību sagatavot apvienošanās ziņojumu un tuvinātos starptautiskajai labajai praksei, grozījumi paredz izmaiņas apvienošanās paziņošanas sliekšņa kritērijos, atsakoties no 40% tirgus daļas sliekšņa. Šādu izmaiņu nepieciešamību KP vairākkārt apliecinājuši arī tie uzņēmēji, kas pēdējos gados īstenojuši apvienošanos.

Savukārt tādu konkurentu apvienošanos gadījumos, kas nepārsniedz paziņošanas slieksni, bet var radīt negatīvas sekas tirgum un kaitējumu patērētājiem, Konkurences padome, izpildoties likumā noteiktiem kritērijiem, gada laikā pēc apvienošanās īstenošanas būs tiesīga pieprasīt iesaistītajām pusēm iesniegt ziņojumu.

Vienlaikus uzņēmējiem apvienošanās gadījumā turpmāk būs jāmaksā valsts nodeva par apvienošanās ziņojuma izvērtēšanu. Nodevas apmērs tiks noteikts Ministru kabineta noteikumos, un tās apmērs tiks diferencēts pēc apvienošanās dalībnieku kopējā apgrozījuma.

Par tirgus dalībnieku nelikumīgu apvienošanos Konkurences padome varēs piemērot naudas sodu jaunajam uzņēmumam vai izšķirošās ietekmes ieguvējam līdz 3% no tā pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Līdz šim par šādiem pārkāpumiem varēja sodīt līdz 1400 eiro par katru dienu līdz pārkāpuma novēršanai.

Konkurences likumā arī būs noteikts naudas sods par informācijas nesniegšanu lietas izskatīšanas laikā, nepilnīgas informācijas nekoriģēšanu noteiktajā termiņā, kā arī par nepatiesas vai maldinošas informācijas sniegšanu. Sods par šādiem pārkāpumiem būs līdz 1% no tirgus dalībnieku vai apvienības pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 50 eiro katram. Personām, kuras nav tirgus dalībnieki vai apvienības, naudas sods būs no 50 līdz 1400 eiro apmērā.

Grozījumi Konkurences likumā stāsies spēkā šī gada 15. jūnijā.