Burti
A  A  A

Viļņā aizvadīta Eiropas Konkurences dienas konference



3.oktobrī Viļņā norisinājās Eiropas konkurences dienas konference. Tās ietvaros ES dalībvalstu konkurences uzraudzības iestāžu un EK pārstāvji, kā arī vadošie konkurences ekonomisti un juristi diskutēja par nepieciešamību nodrošināt konkurences uzraudzības iestāžu neatkarību, par privātpersonas iespējām saņemt kompensāciju par pārkāpuma radītiem zaudējumiem, kā arī par konkurences uzraugu iespējām vērsties pret pārmērīgi augstām cenām.

Konferenci atklāja Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite un EK viceprezidents un konkurences komisārs Hoakins Almunja. Abas augstās amatpersonas savās uzrunās uzsvēra patērētāju un dalībvalstu ekonomiku ieguvumus no vienotā tirgus un vienlīdzīgām iespējām, ko uzņēmumiem nodrošina saskaņotā konkurences politika. Vienlaikus valsts prezidente un komisārs norādīja uz  nepieciešamību nodrošināt konkurences uzraudzības iestādēm nepieciešamos resursus un pilnīgu neatkarību. Kā teica Hoakins Almunja, efektīvas konkurences politikas īstenošanai gan nacionālā līmenī, gan sadarbībā ar Eiropas Komisiju un citām ES dalībvalstīm konkurences iestādēm jābūt pilnīgi brīvām no jebkādas valsts un uzraugāmo kompāniju ietekmes. Hoakina Almunjas runa pieejama Lietuvas konkurences iestādes lapā.

Turpinot diskusiju par nepieciešamību nodrošināt konkurences iestāžu neatkarīgu darbību, Francijas konkurences uzraudzības iestādes prezidents Bruno Lasers retoriski jautāja: kā konkurences uzraugi var darboties efektīvi un objektīvi, ja nav pilnīgi brīvi? Nepastāvot neatkarībai, nav iespējama efektīva konkurences aizsardzība, jo īpaši tāpēc, ka iestādei var būt jāvērtē valsts uzņēmumu, arī tā saukto nacionālo čempionu jeb valsts monopolu darbība. Lasers skaidroja, ka patiesa iestādes neatkarība nepieciešama, lai spētu pieņemt objektīvus lēmumus un atbildēt par savu rīcību. Tieši neatkarība, objektivitāte un atbildība var nodrošināt iestādes darbībai nepieciešamo sabiedrības uzticību. Tam pievienojās arī citu ES dalībvalstu neatkarīgo konkurences iestāžu vadītāji, un diskusijas ietvaros kā atslēgas vārdi iestādes neatkarībai darbībai tika minēti neatkarība lēmumu pieņemšanā, neatkarība, izvēloties savas stratēģiskās prioritātes un attiecīgi nosakot iestādei pieejamā budžeta sadalījumu, kā arī neatkarība, izvēloties prioritāri vērtējamās lietas.

Konference otrā daļa bija veltīta zaudējumu atlīdzības jautājumiem. Tās ietvaros EK Konkurences ģenerāldirektorāta pārstāvis Edijs de Smijters informēja par sasniegto, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas privātpersonām visās ES dalībvalstīs īstenot savas tiesības un saņemt atlīdzību par kaitējumu, ko radījuši konkurences tiesību pārkāpumi. Šī gada 11.jūnijā EK pieņēma direktīvas projektu, kuras mērķis ir novērst virkni praktisku grūtību, ar ko saskaras no konkurences tiesību pārkāpumiem cietuši, kad cenšas saņemt zaudējumu kompensāciju. Šobrīd darbu ar direktīvas projekta tālāku virzību vada Lietuva kā EP prezidējošā valsts.

Savukārt konferences noslēdzošajā daļā eksperti aplūkoja jautājumus, ar ko saskaras konkurences uzraudzības iestādes, cenšoties novērtēt gadījumus, kad uzņēmumi piemēro pārmērīgi augstas cenas. OECD konkurences komitejas vadītājs Frederiks Ženī aplūkoja dažādus iemeslus, kāpēc cenas mēdz vai var tikt uzlūkotas kā pārmērīgi augstas, minot gan aizliegtu vienošanos sekas, gan oligopolistisku tirgus struktūru, gan regulēšanas ietekmi un arī sabiedrībā valdošo viedokli, ka cenas ir augstas. Klātesošie atzina, ka konkurences iestādes var analizēt cenu veidošanās principus, tomēr nevar darboties kā cenu regulators. Eksperti arī uzsvērta, ka vairumā gadījumu, kad tiek vērtētas pārmērīgas cenas, tās izraisa nepamatotas barjeras darbībai tirgū  vai aizliegtas vienošanās. Savukārt gadījumos, kad tirgū dominējoša uzņēmuma augstai cenai nav šādu izskaidrojumu, tiek vērtēta izmaksu un cenas atbilstība, kā arī salīdzinājums ar cenām citos reģionos.

Eiropas konkurences dienas konferenci reizi pusgadā organizē tā brīža ES Padomes prezidējošās valsts konkurences uzraudzības iestāde. Latvija būs ES Padomes prezidējoša valsts 2015.gadā.